Svina pumpuru piedzīvojumi SAR 2014

Par to ka vajag piedalīties kādreiz arī kādā garākā piedzīvojumā (līdz šim lielākais bija bijis Kluba 16h), doma jau galvā bija ~2gadus, bet tad pašam nebija pietiekam ‘skila’ un sagatavotības, tad neizdevās komandu nokomplektēt utt. Attiecīgi startējām 6h, 8h utt. formāta piedzīvojumos, un vienmēr bija mazuma piegarša.
Un tad nu beidzot šogad lēmums bija pieņemts, ka vajag lai tur vai kas. „I mužik skazal mužik sdelal”. Otrs komandas dalībnieks jau gada sākumā zināms . Atliek tikai atrast dāmu, kas būtu ar mieru pievienoties pumpuru komandai :(. Gandrīz vai grūtākā SAR daļa bija atrast dalībnieci, jo visas, kas piedalās šādās sacensībās ir uz izķeršanu un šķiet ir aizņemtas jau trīs gadus uz priekšu. Tomēr notika acīmredzamais neticamais un uz vienu no „n” sludinājumiem tomēr potenciālā komandas dalībniece atsaucās . Protams bija bažas vai tiks līdz un kādas ir „prasmes”, bet kā izrādījās bija jau startējusi kopā ar komandas biedru un arī internetā rodamā informācija rādija, ka pieredze ir vairāk kā mums ar Nauri kopā ņemot. Darba kolēģi jau pat izteica prognozes, ka mēs netiksim līdz .
Bet nu pēc garā ievada pie lietas. Vieta zināma Jaunpiebalga, starta laiks nolikts un izbraukšana ieplānota 09:00, lai būtu laicīgi utt. Ar nelielu kavēšanos ~10:00 startējam Jaunpiebalgas virzienā. Pat paveicas un paspējam uz informatīvo sapulci :).
Izpakojušies esam nu tik atliek sagaidīt startu. Starts!

I posms Bike & Run foto-o

Te lielu burku/problēmu nav, tik Nauris neievēro mērogu un izmin no kartes, sameklējam punktus, kas visi ir salīdzinoši netālu, lai uzzinātu cik SI atzīmes vajag katrā KP un atliek pēc tam tikai atzīmēties.

II posms Velo rēbuss

Balstoties uz iepriekšējo rēbusu pieredzi, šim bijām trenējušies, lai spētu atrast vismaz vienu punktu . Salīdzinoši ātri atrisinām (nav pats optimālākais variants), bet nu bezgalīgi jau nevar risināt . No SC dodamies prom pēdējie, bet nu vismaz ar skaidru plānu kur braukt un ko darīt. Sākumā tik tāds sīkums, ka jāatrod dzelzceļa tilts. Ar šo jautājumu izpalīdz vietējie, pirms tam gan noprasot priekš kam mums to tiltu vajag . Tiltu atrodam un dodamies ceļā. Stop! Izrādās bija jādodas uz otru pusi. Fail! Kādas kļūdas tad būs tālāk? Drusku paminam. Tadā pirmais KP atrasts. Vēl drusku un otrs un trešais punkts arī atrasts. Ar pēdējo gan tik viegli nebija, jo kā jau Normunds bija minējis – uzrāvāmies uz to vietu, kur bija uzarts un tāpēc nonācām līdzīgā krustojumā, kurš tomēr nebija vajadzīgais. Mazliet papīpējot dodamies atpakaļ saprotam savu kļūdu un dodamies medīt pēdējo rēbusa punktu, minam minam. O! Zilonene un tās galā punkts . Nu pēc labi padarīta darba dodamies uz SF, pa ceļam paskrienam garām vienam pagriezienam, attiecīgi kļūda ~7min. Bet SF tomēr atrodam un esam neizsakāmi lepni, ka tikām galā ar rēbusu (piebilde, iepriekšējos 2x SAR rēbusos nenopelnījām nevienu punktu). Lai uzlabotu rezultātu jātrenējas pārslēgties starp leģendām.

III posms Trek + laivas

Pirmais individuālais pārbaudījums. Dots orto foto, kur brikšņos, ūdenī utt. katram jāatrod savi punkti noteiktā secībā, + jāiekļaujas 60min. Man iet daudz maz labi, izdodas atrast visu un vēl palika pat 17min pāri, esmu lepns :). Pēc 6min arī Nauris ir klāt. Vēl pēc brīža pamanām Inesi, kas gan airē uz citu pusi kā vajag, bet izdodas sasaukt un dabūt krastā, kad līdz kontrollaikam vēl nieka 1min palikusi. Bet posms pieveikts daudzmaz OK.

 

IV posms Trek

Tiek izsniegta man tik mīļā 1967. gada topo karte. Un uz šīs pacilātās nots tad dodamies ceļā, vēl tik nosakām, ka uz to pusi taču devās Gandra komanda  (noklausījos no citas komandas). Pirmos divus KP jau biju apmeklējis un tos tad paņemam klusējot. 48 KP meklējam ne tur kur vajag attiecīgi neatrodam un pazaudējam ~15min. Norijam neveiksmi un dodamies meklēt nākamo. O! Punkta virzienā pamanām „ziloneni” un tās galā tad arī redzama konkurentu rosība, kas cenšas uzkāpt bērzā, lai nopīkstinātos. Urā KP 51 ir mūsu. Nākamo nolemjam ņemt pa taisno, kas nozīmēja doties 1.4km pa purvu, pa purvu un vēlreiz pa purvu. Un te brienot tad arī radās doma, ka viens „trakais” saliek kautkādos purvos/brikšņos utt. punktus un citi „trakie” ar spīdumu acīs (piedevām vēl par to samaksā), brien pat purvu, traucē bebriem un meklē tos punktus. Bet nu atpakaļ pie lietas. Tiekot uz nosacītas sauszemes un ieraugot nākamo purvu sarīkojam sapulci, lai saprastu kur mēs tieši kartē esam un kā tad to punktu īsti atrast. Pēkšņi tiek pamanīts, ka gandrīz rokas stiepiena attāluma mežā ir ceļš (vai vismaz 1967 gadā tur ir bijis). Jipī tiešām tur vēl ir nosacīts ceļš un volā iekrītot līdz kaklam grāvī, kur tas nebija plānots atrodam arī KP 52. Nākamais dienaskārtībā ir KP 50. Sākam iet pa taisno, bet attopamies, ka netālu iet ceļš, tad pa to arī bliežam un salīdzinoši viegli atrodam arī KP 50. Esam izcirtumā un KP 48 (ko neatradām ar pirmo piegājienu), ir tikai ~600m attālumā. Nolemjam, ka ir jāņem un ‘respekt’ azimuta turētajam Naurim, ka punktam uzejam virsū ar kļūdu 0.5m. Nu tik atliek nokļūt atpakaļ uz SF.

V posms. Velo

Un atkal vecā labā 1967. gada karte. Pirmais jāatrod bebrs, kas sargā KP 53. Nu gribas kā vieglāk un mēģinām pie punkta pieiet pa taisno, bet lai tiktu pa taisno būtu jāpeld. Tad pieejam ar mazu līkumiņu un KP 53 ir mūsējais. Sāk satumst, slēdzam lukturus un te izrādās Inesei baterijas pavisam čuš, un Naura rezerves baterijas atstātas SF kopā ar jaku, tā kā visu posmu Inese bez luktura. Tālāk pēc plāna būtu viegli jāsavāc vismaz KP 54-55, bet diemžēl nonavigēju garām pareizajam pagriezienam un pēc neilgas meklēšanas saprotam, ka šie punkti ies mums secen un tā, ka ir aptuveni skaidrs kur atrast KP 59,60 tad pilnā gaitā dodamies tiem pakaļ. KP 59 spīd jau mežā un ir redzams pa puskilometru. Savukārt lai atrastu KP 60 un tanī atzīmētos nācās iespringt. Kas pēc brīža likās nieks, jo pēc tam bija vēl drusku vairāk jāpiepūl pelēkās vielas rievas, lai atrastu ceļu (nu vismaz kas kādreiz bija ceļš) un uz tā atstātos riteņu. Labu laiku gājām paralēli ceļam un īstajā brīdī topogrāfijas dievi ieteica griezties pa labi un tur jau mirgo sarkanā velo glābēj gaismiņa, respektīvi noderēja viena no maņām „čujs”. Pēc tam cita komanda mūs ieraugot SF izteicās „ēēē, ooo jūs tomēr nekurienē mežā riteņus atradāt” . Vēl tik lai tiktu pie nākamām kartēm, 2 no komandas pa slīpu virvi jāuzrāpjas kokā. Te protams tiek izvirzīti virvju speciālisti, kas tad arī ar šo SU godam tiek galā, kaut gan viegli neesot bijis. Mazais secinājums – novilkt jauku pirms virvju posmiem, jo var ieraut un sabojāt 

VI posms atkal velo

Tātad pavēle savācot pa ceļam divus punktus ir jānokļūst SF. Veiksmīgi atrodam vajadzīgo pagriezienu un pēc brīža jau redzam gaismiņas – tur igauņi meklē bebru . Ko citu darīt dodamies mēs arī meklēt bebru māju. Šeit pavadām daudz laiku, meklējam meklējam, bet nu bebrs to māju pārāk labi nomaskējis. Pamanām, ka laikam igauņi tomēr māju ir atraduši un Nauris dodas pārmeklēt vajadzīgo rajonu, diemžēl neizdodas atrast, nu neko turpinām ķemmēt apkārtni. Laiks rit, bet nekā. Dodamies atpakaļ uz ceļu papētīt karti utt. Te tomēr sasmeļamies enerģiju/motivāciju utt. Un dodamies vēlreiz meklēt bebru. Atkal nekā. Tā ka bebra rezidenci neizdodas atrast tad mēģinām iejusties bebra ādā, lai saprastu, kur mēs būtu bebri tad celtu māju. Tad nu atrodam kur mēs celtu māju un mēģinām nebrienot saskatīt orientēšanās prizmas atspīdumu, bet neizdodas. Te nez no kurienes uzrodas 12 komanda. Attiecīgi dzimst mums galvā plāns – ka gan jau viņi tūlīt atradīs gan bebru, gan māju, gan punktu, bet škiet, ka viņiem ir tāds pat plāns, kā mums . Bet pēkšņi tomēr pamanu prizmu (nevienmēr bezcerība ir bezcerīga un neatlaidība atmaksājās), kas ne par ko neatspīd un piedevām tur metra attālumā jau bijām meklējuši (pī pī utt vārdu birums). Tad nu veiksmīgi paņemam un to pašu izdara arī 12 komanda viltīgi smaidot. Kamēr ar Nauri tusējām ar bebra kungu, tikmēr Inese jau izpīpējusi kā vecā karte saskan ar jauno topo karti. Atpūtušies un pasveicinājušu bebru dodamies tālāk meklēt “X kokus”, ko nedaudz kļūdoties ar pagriezienu arī atrodam un izrādās, ka “x koki” nav koku skaits, bet divi koki, kas sagāzušies X burta formā un KP protams ir X krustpunktā. Ir dilema kā doties tālāk pa taisno cauri mežam ~4km vai apkārt ~12km. Gan mēs gan 12 komanda izlemjam doties pa taisno. Stratēģija sevi attaisno un šekureku klāt ir nākamais SF.

VII posms Flip-flip
SF tiesnesis izskatās neapmierināts un pauž to arī vārdos, ka redz viņš esot plānojis pagaulēt . Tiekam pie posma kartes un tā izskatās pārāk vienkārša. Tātad ir jābūt kādam āķim. Tā arī izrādās, jo karte (laikam datora kļūdas dēļ) ir sanākusi spoguļattēlā. Kamēr mēģinu 4 no rīta saprast, ko ar tādu karti pasākt un vai plānoties kāju 3km veikt velo tupelēs vai tomēr vilkt botas, tikmēr Nauris jau ir ierubījies kartē un ved mūs pretī punktiem. Viss sanāk pārsteidzoši labi, un ar dažiem slapjuma elementiem, visus punktus arī atrodam. Laiks doties nākamajā posmā, kas beidzas SC (urā).
VIII posms velo uz SC
Iepriekšējā posma tiesnesis izpļāpājas, ka nākamo punktu varot mierīgi paņemt pa taisno (kas nozīmē, ka punkts ir balta laukuma vidū), tā arī daram un izrādas, ka tā bija pareiza stratēģija, jo punktā nokļūstam uzreiz pēc 12 komandas, kas no iepriekšējā posma startēja ar labu handikapu. Tālakais jau ir tehnikas jautājums un dodamies uz punktu, kas ir netālu no SC. Mazu gabaliņu pirms KP ieraugam mašīnu kurā karājas orientēšanās lukturīts un tad cik nu spēka minam pakaļ. Un tā arī ir mašīna piebrauc pie KP. Te atkal jārāpjas kokā. Mīt cik iet atmaksājas, jo pēc mums ierodas 2 komandas tiem jāgaida tad rindā. Atkal tiek deleģēti abi virvju pavēlnieki (Nauris, Inese), kas tad arī veiksmīgi tiek galā. Tālāk uz SC. Attiecīgi visiem brokastis, kādai sausas drēbes utt.IX posms velo uz nākamo SF
Pirmais KP 75 tiek paņemts ‘pīpejot’, cerot, ka nākamo arī būs tikpat viegli atrast putekļu mutulī caur iepriekš rēbusā mērotajiem ceļiet dodamies ceļā. Pirmie 7km iet rūkdami (ātrums gan mazliet krities, kā saka komandas biedri – lādējas ārā baterijas, bet kautkādā mistiskā veidā (laikam dēļ tā ka pieņēmu, ka karte, kā tai būtu jābūt orientētai pret ziemeļiem), netrāpam pareizā ceļā. Piedevām atrodam ziloneni, kas dod pārliecību, ka esam pareizi, kas tā tomēr nebija. Saprotam, ka viss slikti ejam uz ceļu. Iznākot uz ceļu neviens nesaprot, kas tas pie velna ir vispār par ceļu. Pēc ~6min pelēkās vielas vārīšanas saprotam, kur mēs esam un tad nu atliek mīt cik spēka, visu laiku domājot nu kā var tik vieglu KP nepaņemt, jo tas kā izrādās bija vienkāršāks par vienkāršu. Vēl tik divi pedāļa apgriezieni un esam klāt SF.
X posms trek
SF mūs sagaida pats Normunds, kurš čukstot saka “labrīt”, noturu to par joku un čukstot atbildu ar tikpat čukstošu “labrīt”, kā tomēr izrādās Normunds neizprotamu iemeslu dēļ ir pazaudējis balsi. Tiek izsniegt trekam atkal man tik mīļa 1967. gada karte un varam doties meklēt punktus. Te nu galīgi neiet un galu galā atrodam tik vienu KP.
XI velo uz SC finišs
Dodamies uz SC ar ambīcijām pa ceļam savākt vismaz 3KP (91, 86, 85). Pirmo atrast “špička”, jo tanī vietā jau bijām. Tur jau priekšā ir melns pūlis, kas kautko meklē palielā kokā. Te nu jākāpj mums visiem trim, kas nedaudz piepūloties arī izdodas. Tālāk plānā ir pārbrauciens uz 86, te izvēršas jautri, jo piebraucot un mēģinot neizcepties uz elektriskā gana, SI staciju viens dusmīgs vīriņš pats pienes klāt no meža. Tad nodomāju – neko sev serviss, ka pašam nemaz nav jāiet meklēt SI, bet to pienes klāt. Kā izrādās vīriņš dusmīgs, jo neviens neko te nesaskaņojot, ar džipiem braukā pa pļavu, pēc tam bars trako te visu izmīdot un tāpat kalnā neviens to punktu nebūtu atradis. Vēl plānā palicis garlaicīgs punkts uz vecās dzelzceļa līnijas, kam tomēr bija odziņa, jo pie tā tikt bija atsvaidzinoši. Mēģinu vēl sarunāt, ka varam taču vēl vienu punktu paņemt, bet nu tomēr vairākums nolem, kavajag doties uz SC (pat tiek ņemts talkā vārds “Alus”). Finišs.

 

Atziņas:

a) Treniņi atmaksājas, jeb grūti mācībās viegli kaujā. Noderēja gan fiziskie treniņi, gan rēbusa risināšanas treniņi.
b) Tomēr komandā var paveikt vairāk kā viens.
c) Piedz. Sacensības, tomēr ir labi pavadīts laiks.
d) Vēl tomēr jāpatrenē fiziskais.
e) Apavu maiņa (velo,kājas) atmaksājas.
f) Jāpiestrādā vēl pie stratēģijas, un tā jāīsteno sacensību laikā, lai pēc tam nav jānonāk pie atziņas “pēc kara jau visi gudri”.
g) Jāpatrenē “veco” karšu izprašanas “skills”.
h) Kopā 3 kļūdas, kas katra maksāja 1 vietu (teorētiski rēķinot.)

Un protams paldies komandai, jo startējot jaunā sastāvā un debitējot savās pirmajās 24h sacensībās, kopā ar komandām, kas manuprāt ir galvas tiesu pieredzējušākas un advancētākas rezultāts ir ļoti labs. 10. vieta no 17 komandām savācot 41 punktu. Galā ~130+km velo, ~30+km kājas un nedaudz laivu.